Aizvadīti pirmie divi Eiropas rallija čempionāta posmi, kuros startēja arī Mārtiņš Sesks ar stūrmani Renāru Franci. Lai arī ekipāžas rīcībā nebija tas ātrākais auto (”Škoda Fabia Rally2-Kit”), abos rallijos ekipāža spēja iebraukt Top 10, kas ir atzīstams rezultāts.
Par to, kā Mārtiņam un Renāram klājās šajos rallijos, par to šajā sarunā ar Mārtiņu Sesku.
Mārtiņ, esat aizvadījuši divus ERČ posmus ar pilnpiedziņas automašīnu, kuros pēc rezultātiem spriežot, liekas, ka viss ir kārtībā un esat tur, kur šobrīd jābūt, zinot to, ka jums nav tik spēcīga automašīna, kā pārējiem. Kā tu pats raksturotu šos abus aizvadītos rallijus?
Braucot uz šiem abiem posmiem, galvenais uzdevums bija uzkrāt pieredzi un apgūt visas tās lietas, kas nepieciešamas tieši braukšanā ar pilnpiedziņas auto. Ņemot vērā, ka mūsu pieredze ar pilnpiedziņas auto ir ļoti niecīga, tad arī uzdevums šajos rallijos bija braukt ar ”Škoda Fabia Rally2-Kit”, lai mācītos. Spiediens nekāds nebija, jo apzinājos, ka ar šo auto mēs nevaram cīnīties par augstākajām vietām ar Rally2 mašīnām, taču priekš pieredzes šis Rally2-Kit auto bija ļoti labs.
Varu teikt, ka ar katru nobraukto ātrumposmu pārliecība auga un progress bija, tāpēc ar šo auto bija viegli aprast un ar to varēja ātri braukt. Pat neskatoties uz to, ka Azoru salu rallijam mums nesanāca sagatavoties, jo testos pievīla tehnika, rezultāts rallijā tāpat bija ļoti labs. Jā, mums bija tehniskas problēmas arī rallija laikā, taču, neskatoties uz to, rezultāts bija labs, taču varēju nobraukt vēl labāk. Ņemot vērā, ka šai mašīnai šīs bija tādas pirmās nopietnās starptautiskās sacīkstes, un sākt uzreiz ar tik tehniskiem un smagiem rallijiem, tas nebija viegli ne komandai, ne mašīnai.
Azoru salu rallijā biji braucis ar priekšpiedziņas auto, tagad – ar pilnpiedziņu. Cik viegli vai grūti bija pamainīt to braukšanas stilu, stenogrammu, un vai braukšana stipri mainījās?
Jau dodoties uz šo ralliju, izslēdzu to, ka esmu šeit braucis, jo mainījās pilnīgi viss – stenogramma, braukšana un domāšana. To, ko agrāk nevajadzēja darīt ar priekšpiedziņas auto, to tagad obligāti vajadzēja darīt ar pilnpiedziņu, un otrādi. Šie abi ralliji man bija kā no baltas lapas, tāpēc koncentrējos tikai tam, ko daru šodien. Jā, it kā esmu braucis, ceļi it kā zināmi, bet braukšana bija pilnīgi savādāka. Bet tāpēc arī braucām, lai mācītos un augtu.
Cik grūti ir braukt, apzinoties, ka automašīnas dēļ tu nevari pacīnīties par Top 5 vai augstākām vietām?
Protams, kurš gan negrib braukt un cīnīties par augstākajām vietām, bet teikšu tā, ka, braucot arī ar šo auto, tas gandarījums bija. Braucot ar vājāku mašīnu, Fafes rallijā bijām septītie starp 32 R5 mašīnām, bet Azoru salu rallijā starp 26 R5 mašīnām bijām desmitie. Būt uzreiz aiz tiem braucējiem, kuri cīnās par vadošajām vietām ERČ rallijā, domāju, ka nav slikti. Jāsaka, ka Azoru salu rallijā, cik sanāca parunāt ar dažiem ātriem braucējiem, tad viņi jau jautāja, kad mēs pārkāpsim uz Rally2, lai varētu salīdzināt spēkus ar līdzīgiem auto. Domāju, ka šie abi ralliji parādīja to, ka braukt ar pilnpiedziņu mēs mākam un ka nākotnē mēs būsim spēks, ar kuru būs jārēķinās.
Žēl, ka nesanāca tā pa īstam salīdzināt Džona Armstronga un ”Ford Fiesta Rally3” laikus ar jūsu rezultātu, jo pirmajā dienā viņam bija tehniskas problēmas, bet otrajā jums. Vismaz dīvānā sēžot, man likās, ka Armstronga mašīna bija solīti priekšā jūsējai.
Otrajā dienā, kad viņam auto gāja, viņš arī brauca kādas 0,8 – 1 sekundei lēnāk uz kilometru nekā R5 auto. Arī mūsu auto, kad tam nebija tehniskas problēmas, R5 zaudēja līdzīgu laiku, tāpēc domāju, ka, ja abiem ar auto viss būtu kārtībā, tas rallijs starp mums būtu ļoti interesants. Tur nevarētu viegli pateikt, kurš no mums būtu ātrāks. Zini kā, katrai mašīnai ir savi plusi un mīnusi, taču kopējais vidējais ir stipri līdzīgs. Protams, nedrīkst aizmirst, ka viņš brauca rūpnīcas komandas sastāvā, bet mēs – privātās. Arī testos M-Sport un pats Armstrongs bija ļoti labi sagatavojušies, kamēr mums tie testi diemžēl neizdevās. Kā komanda viņi noteikti bija spēcīgāki, bet, kā būtu rezultātos, to šobrīd pateikt nevar. Taču labā ziņa, ka mēs abi, katrs ar savām mašīnām, parādījām to, ka abas mašīnas ir labas un ir pelnījušas būt ievērojamas, jo gan Oreca, gan M-Sport ir paveikuši lielisku darbu, lai šīs mašīnas būtu konkurētspējīgas.
Ja, piemēram, Sesks šos abus aizvadītos rallijus būtu nobraucis ar R5 auto. Kā tev liekas, kā veiktos?
Ja šajos rallijos brauktu ar R5 auto, tad, piemēram, Fafes rallijā (Sesks izcīnīja septīto vietu) mēs, iespējams, nobrauktu ceturtie vai piektie. Liela atšķirība tā nebūtu. Vienīgi atšķirība būtu tajā, ka mēs iztērētu divreiz vairāk finanses par tikpat līdzīgu rezultātu. Šobrīd man ir svarīgi saprast pilnpiedziņu un iemācīties ar to braukt, un tad domāsim tālāk. Tas pats Azoru rallija uzvarētājs Efrens Larena. Kad braucām kopā ar priekšpiedziņām, tobrīd biju ātrāks par viņu. Tagad Larena pēdējos trīs gadus brauc ar R5, un tagad beidzot Azoru salās viņš uzvarēja. Vai es uzreiz, iekāpjot R5, būtu tikpat ātrs un labs, nedomāju, tāpēc man šobrīd ir svarīgi ar šo pilnpiedziņas Kit-2 trenēties, un gan jau mēs tiksimies trasē arī ar R5.
Trīs ralliji ar šo auto ir veikti. Kas tagad tālāk? Esi varbūt pamanīts, kāds varbūt ar tevi kaut ko ir runājis, piedāvājis?
Jā, domāju, ka šo pēdējo divu ralliju rezultāti mums ir palīdzējuši atzīmēties rallija kopienā un ka mēs esam spējīgi pabraukt ātri un vēl ātrāk. Protams, tas nenotiek uzreiz, bet domāju, ka šie abi aizvadītie ralliji mums sezonas turpinājumā palīdzēs. Tas, ko darīsim tālāk, sākumā ir jāizdara secinājumi, kā gāja, kas jāuzlabo, un tad jau tuvākajā laikā būs skaidrs, kādus tālākos soļus spersim un kurā virzienā iesim. Šobrīd viss ir kārtībā un viss iet tā, kā mēs šo gada sākumu arī bijām plānojuši – mācīties un progresēt. Protams, mērķis ir braukt Starptautiskajā līmenī. Tas, kurā brīdī mēs esam gatavi pārkāpt uz Rally2 mašīnu, rādīs laiks.
Informācijas avots:
www.go4speed.lv