Vēsture
Latvijas Automobiļu federācijas tradīcijas ir vērojamas jau ar pirmo automobiļu parādīšanos brīvajā Latvijā pirms otrā pasaules kara.
1909. gadā notika pirmās sacīkstes Latvijas teritorijā – rallijs Sanktpēterburga-Rīga-Sanktpēterburga;
1923. gada 25. augustā notika pirmās Latvijas mēroga autosacīkstes: Rīga-Jelgava-Tukums-Sloka-Bulduri;
1934. gadā tika nodibināts Latvijas Republikas autoklubs. Divus gadus vēlāk par tā goda priekšsēdi tika ievēlēts Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis;
1957. gadā autoklubs pārtop par Latvijas Automobiļu Federāciju.
Latvijas autosportisti savu braukšanas prasmi ir pierādījuši arī ārpus mūsu valsts robežām – jau komunisma gados Latvijas sportisti bija vieni no vadošajiem PSRS. Galvenie mūsu valsts sasniegumi PSRS laikos bija rallija trasēs, un ne viens vien Latvijas braucējs kļuvis par PSRS čempionu kā rallijā, tā arī auto šosejā, kartingā, krosā un auto daudzcīņā. Zināmākie PSRS čempioni ir Aleksandrs Karamiševs, Arnolds Dambis, Juris Belmeris, Ivars Caune, Pēteris Neikšāns un citi.