Gunārs Ķeipāns ir viens no pieredzes bagātākajiem autosporta tiesnešiem Latvijā, pēdējos daudzus gadus strādājot arī kā galvenajam tiesnesim driftā. Aicinājām Gunāru uz sarunu, lai noskaidrotu vairāk par viņa tiesneša gaitām un autosporta tiesnešu arodu kopumā.
Cik ilgi jau darbojies kā tiesnesis un kas Tevi pamudināja pievienoties tiesnešu saimei?
2001. gadā rudenī sāku tiesāt pirmos autošosejas treniņus, kad laikam jau bija Golfa kausu noriets un sākās Nacionālā klase, līdz ar to sanāk jau 25 gadi. Tas viss sākās, kad nomainīju skolu un iepazinos ar Kasparu Svīkuli, kurš jau bija tiesnesis trasē un man piedāvāja nākt uz treniņiem Biķerniekos pēc skolas. Tas bija netālu, tāpēc atnācu, pamēģināju un kaut kā tā arī aizkavējos.
Šo gadu laikā esi “izaudzis” līdz galvenajam tiesnesim. Kā notika šis process?
Kad sāku tiesāt sacensības, tad stāvēt trasē, vērot sacensības un strādāt ar karogiem ļoti patika, bet tomēr sapratu, ka vēlos izprast un redzēt, kā tiek vadītas sacensības. Sakritība un arī pazīšanās ar Kasparu palīdzēja tikt līdz starta tiesneša amatam. Tālāk jau atkal parādīju entuziasmu un piegāju darbam azartiski, kas arī tika pamanīts un attiecīgi uzticēts arvien vairāk un vairāk, līdz beigās arī tiku līdz galvenā tiesneša darbam.
Citiem tiesnešiem varbūt nemaz nav mērķis būt galvenajam tiesnesim, bet gan strādāt trasē, būt starta tiesneša lomā vai būt dalībnieka tiesnesim. Dalībnieka tiesnesis ir ļoti interesanta pozīcija, jo vari gan runāties ar braucējiem, gan arī būt sacensību vadībā. Protams, ne visi var būt dalībnieku tiesneši, galvenie tiesneši vai sekretāri, tādēļ jāatrod sava vieta, kas labi sanāk, un to jāizbauda. Tiesāšanā ir svarīgi gan izdarīt savu darbu, gan arī gūt baudu no tām sacensībām, kurās esi. Ir taču forši stāvēt pasaules rallijkrosa posma startā blakus sacīkšu auto, kurā sēž Lēbs, vai sagaidīt pēc finiša Seska ekipāžu, kura tikko uzvarējusi ERC posmu. Tie ir tie mirkļi, kurus tu sacensībās ķer un pēc tam atceries.
Runājot par procesu – skaidrs, ka tev vajag sākt kā trases tiesnesim. Pēc tam, izrādot lielu iniciatīva, tiksi arī pamanīts. Protams, arī savu darbu jādara labi un kvalitatīvi. Ja izrādīsi interesi un darīsi darbu labi, tad tas tevi arī aizvedīs tālāk.
Kādās autosporta disciplīnās esi darbojies? Un vai ir kāds mērķis vēl, ko vēlies piepildīt?
Sāku ar autošosejas sacensībām, tālāk tiku uz leģendārajām dragreisa sacensībām, kas notika Biķerniekos pa nakti. Spilgti atceros to vienu reizi, kad beigas bija ap septiņiem rītā. Tāpat arī strādāju un esmu strādājis autokrosā, rallijkrosā, rallijā, minirallijā, autosprintā un kartingā. Un, protams, drifts, kurā pēdējos gados esmu pavadījis visvairāk laiku kā galvenais tiesnesis. Kā lielākie notikumi noteikti minami F1 sacensības Sočos, uz kurām LAF mūs 2018. gadā nosūtīja apmaiņas programmā, tāpat arī, pateicoties Latvijas drifta komisijai, esmu kā tiesnesis piedalījies trīs FIA Motorsport Games pasākumos, un, protams, Latvijas WRC posms, kurā palīdzēju tiesāt un redzēju sacensības no vadības centra. Visi šie pasākumi bija forši piedzīvojumi un fantastiska pieredze.
Laikam jau baigi vairāk neko vēlēties nevar, daudz kas ir redzēts un daudz kur ir būts. Protams, kā jau visiem, vienmēr ir vēlme tikt uz kādām starptautiskām sacensībām, bet mani vairāk interesē redzēt to visu no vadības, organizēšanas puses. Reizēm, kad kāds jautā, kas tev patīk tiesāšanā, tad es atbildu, ka ne jau tikai pati tiesāšana man patīk, bet gan piedalīšanās tā visa vadīšanā, kā arī redzēt, kā sacensības top. Forši palaist riteni un redzēt, kā tas iet uz priekšu un kad ir kādi sarežģījumi, tad tos maksimāli ātri atrisināt. Nepiepildītais sapnis gan ir tikt blakussēdētāja krēslā kādā ātrā autošosejas vai rallija mašīnā. Daudzus gadus tas viss redzēts no malas, gribētos kādreiz izbaudīt uz savas ādas.
Tiesnešiem, kuri grib tikt uz pasākumiem ārpus Latvijas robežām – tagad tas ir relatīvi viegli izdarāms. Vajag tikai laiku, vēlmi un, protams, finanses. Daudzas trases un čempionāti, t.sk. arī F1, atver pieteikumus sacensībām, uz kurām tiesneši kā brīvprātīgie var braukt un tiesāt. Iespēju ir daudz, vajag tikai pameklēt informāciju un uzlikt to kā mērķi. Vairums trašu nodrošina telšu pilsētiņas vietas un bieži vien apmaksā arī pusdienas. Cik esmu skatījies, tad nokļūšanas izmaksas gan jāsedz pašiem.
Kas ir izaicinošākais tiesnešu darbā un kā ar to tiec galā?
Izaicinošākais ir brīvdienās atrasties trasē, piemēram, jau no 07:30, kad ārā ir silts un tev draugi sūta video no copes un bildes no BBQ, bet tu zini, ka būsi visas brīvdienas trasē (pasmejas). Tas ir grūtākais, bet kopumā tiesnesim ir jābūt gatavam, ka tās pārsvarā ir garas dienas nedēļas nogalē ar agriem rītiem un reizēm arī vēliem vakariem. Un, trasē stāvot, jārēķinās, ka vienalga lietus, saule vai krusa – kamēr tas nekļūst bīstami, sacensības notiek un tiesnesim ir jāstrādā. Braucēji trasē paļaujas uz to, ka tiesnesis pildīs savus pienākumus, lai nodrošinātu gan skatītāju drošību, gan arī braucēju drošību, kā arī ar karogiem un trases signāliem informēs par potenciāliem draudiem. Tiesnesis uz trasi dodas motivēts, ar atbilstošu apģērbu un visu nepieciešamo, lai trasē labi justos visas dienas garumā.
Vasaras sezonā ļoti daudzas brīvdienas paiet sacensībās. Kas tiesnešus motivē to darīt?
Šogad man sanāk vairāk brīvdienas, bet vairākus gadus pirms kovida bija sezona, kurā 34 brīvdienas gadā strādājām autosporta sacensībās. Vieglāk, protams, ir tas, ka es daudzās sacensībās strādāju kopā ar sievu, kas ļoti atvieglo ģimenes dzīvi. Principā, ja grib tiesāt, tad var sevi nodarbināt ļoti daudzas brīvdienas un arī reizēm darba dienas. Kas motivē? Daudzi vēlētos paši braukt, bet autosports ir dārgs, tāpēc šis ir lielisks veids, kā tajā iesaistīties. Man pēc 20 gadiem tiesāšana bija kļuvusi gluži kā par ikdienu, tāpēc jo lielāki bija izaicinājumi, jo lielāka bija vēlme darboties. Jaunu iedvesmu pēdējos gados deva brīdis, kad pievienojāmies tiesāt ralliju, jo tas bija kaut kas jauns un neierasts.
Esi arī strādājis sacensībās ārzemēs – kā latviešu tiesneši izskatās uz Eiropas fona?
Kopumā Baltijas līmenī latvieši ir spēcīgi. Un ne velti arī ir tiesneši, kas brauc regulāri uz Lietuvu un Igauniju tiesāt. Cik zinu, tad gan krosa, gan kartinga tiesneši tiek aicināti regulāri tiesāt kaimiņvalstu sacīkstēs. Tāpat arī driftā sacensību vadītāji, vērtējošie tiesneši un trases darbinieki no Latvijas tiek aicināti uz sacensībām gan Eiropā, gan Āzijā. Ja mēs nedaudz vairāk veltītu laiku tiesneši piesaistei un apmācībām, tad domāju mūsu tiesneši arvien vairāk tiktu aicināti uz lielajiem Eiropas seriāliem. Tāpat domāju, ka daudzi tiesneši nemaz nezina, kā tikt tiesāt sacensībās ārpus Latvijas robežām.
Ja kāds, šo lasot, vēlas kļūt par tiesnesi – kā to izdarīt un vai ir kādi ierobežojumi, piemēram, vecuma?
Vecuma ierobežojums ir 16 gadi – no šī vecuma var sākt ar vecāku atļauju nāk mācīties par tiesnesi. Un līdz kuram vecumam to var darīt? Līdz pat pensijai vai vēlāk. Ja esi gatavs stāvēt ārā sniegā, lietū, saulē visu dienu un strādāt ar karogiem, tad to var darīt arī 80 gados, jo šādi piemēri mums arī ir. Bet fiziskā noturība ir nepieciešama. Labākais veids, kā pieteikties, ir rakstot e-pastu uz laf@laf.lv un sakot, ka vēlies tiesāt. Atstāj savus kontaktus un tad jau ar tevi sazināsies un visu pastāstīs.
Foto: Dažādi
Informāciju sagatavoja: Artūrs Virbulis, LAF preses sekretārs