Vēsture

PUBLICĒTS: 02.10.2010 PLKST. 13:25

Latvijas Automobiļu Federācijas tradīcijas ir vērojamas jau ar pirmo automobiļu parādīšanos brīvajā Latvijā pirms otrā pasaules kara.

1909. gadā notika pirmās sacīkstes Latvijas teritorijā –  rallijs Sanktpēterburga-Rīga-Sanktpēterburga;

1923. gada 25. augustā notika pirmās Latvijas mēroga autosacīkstes: Rīga-Jelgava-Tukums-Sloka-Bulduri;

1934. gadā tika nodibināts Latvijas Republikas autoklubs. Divus gadus vēlāk par tā goda priekšsēdi tika ievēlēts Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis;

1957. gadā autoklubs pārtop par Latvijas Automobiļu Federāciju.

Latvijas autosportisti savu braukšanas prasmi ir pierādījuši arī ārpus mūsu valsts robežām – jau komunisma gados Latvijas sportisti bija vieni no vadošajiem PSRS. Galvenie mūsu valsts sasniegumi PSRS laikos bija rallija trasēs, un ne viens vien Latvijas braucējs kļuvis par PSRS čempionu kā rallijā, tā arī auto šosejā, kartingā, krosā un auto daudzcīņā. Zināmākie PSRS čempioni ir Aleksandrs Karamiševs, Arnolds Dambis, Juris Belmeris, Ivars Caune, Pēteris Neikšāns un citi.

Pēc 1991. gada un Latvijas neatkarības atjaunošanas vislielākie Latvijas panākumi bijuši autokrosā.

1991. gadā Pēteris Neikšāns kļuva par pirmo latvieti, kurš izcīnījis vietu uz goda pjedestāla Eiropas čempionāta autokrosā posmā;

1993. gadā Gints Bujāns bija pirmais mūsu valsts pārstāvis, kurš uzvarēja Eiropas čempionāta autokrosā posmā;

1996. gadā Andris Dambis pirmoreiz uz Latviju atveda Eiropas čempionāta godalgu autokrosā – viņš sezonas kopvērtējumā palika trešais.

2000. gadā Eiropas čempionātā autokrosā visu goda pjedestālu aizņēma mūsu sportisti – Uģim Traubergam zelts, Andrim Dambim sudrabs, Ivo Traubergam bronza, 4.vieta – Aldim Zēbergam;

Autokrosā mazajai Latvijai dažu gadu laikā ir septiņas godalgas!

Latvijas sportisti ar panākumiem ir startējuši arī starptautiskajā I.R.S.I ledus sacīkšu seriālā (6. vieta 2001. gadā brāļiem Ivo un Uģim Traubergiem), kā arī kartingā (7. vieta Eiropas čempionātā “ICA” klasē Marekam Štolcermanim 2001. gadā).

Vēlāk lielākos starptautiskos panākumus gūst rallijreidu braucēji. Pasaules kausa ieskaites punktus guvuši Andris Dambis, Andris Lukstiņš, Māris Saukāns un Jānis Naglis. Jau 2004. gadā ar Latvijā būvētu sacīkšu prototipu “OSCar” līdz “Dakaras” finišam nonāca Andris Dambis/Ainārs Princis, Andris Lukstiņš/Ivars Krauklis un Jānis Āzis/Valdis Purvinskis, kā arī “Mitsubishi” ekipāža Jānis Naglis/Krišjānis Caune. Visaugstāk – 29. pozīcijā – finišu sasniedza Dambja duets.

Nākamajā desmitgadē sasniegti vairāki spilgti rezultāti – brāļu Neikšānu veiksmīgi starti pasaules rallija čempionātā (Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals izcīnīja uzvaru 2011. gada WRC posmā Somijā, N4 klasē).

2012. gadā Konstantīns Calko guva otro vietu Rotax Grand Finals cīņās, kā arī uzvarēja Radical Euroseries čempionātā.

2013. gadā izcilu sniegumu demonstrēja Reinis Nitišs, izcīnot Eiropas rallijkrosa čempiona titulu Super 1600 klasē, deviņos posmos gūstot sešas uzvaras un vienu otro vietu.

Lielisks izdodas 2014. gads: Reinis Nitišs izcīna bronzas medaļu FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta spēcīgākajā – SuperCar – klasē! Turklāt panākumu piesedz arī Jānis Baumanis, gūstot bronzu Eiropas čempionāta Super 1600 ieskaitē.

2015. gadā atkal lieliski jaunās paaudzes braucēju pārsteigumi. Jānis Baumanis kļūst par Eiropas rallijkrosa čempionu Super 1600 klasē. Savukārt strauji progresējošais Latvijas rallija braucējs Ralfs Sirmacis, kopā ar stūrmani Artūru Šiminu sasniedz Eiropas rallija čempionāta otro vietu Junioru ieskaitē. Jaunas ēras sākums arī Eiropas autokrosa čempionātā, kur latvieši Ervins un Justs Grenči, kā arī Jānis Boks sasniedz kopumā piecus pjedestālus bagiju klasēs sezonas garumā.

Augšā!